Bieži vien mēs neatceramies, kā sākās kāds konkrētais pieradums.  
Piemēram, prieks par saldumu ēšanu. Pirmoreiz tā noteikti bija bauda, tas bija kas jauns, kas līdz tam nezināms. Varbūt pirmo konfekti mēs saņēmām kā lielu dāvanu par nopelniem. Un ko tagad? 

 Tagad izdomājam, ka tas ir slikti un no tā vajag atteikties. Tāpat ar šmigu vai pīpēšanu (to ir vieglāk atsaukt atmiņā). Tur tika ielikta tik liela enerģija, lai sāktu dzīvē tādu “pieradumu”. Un tad vienu dienu mēs izdomājam: nē, tas ir slikti.  
Nu protams, ka prāts nojūdzas. Jo tur vairs nav prieka enerģijas, azarta enerģijas. Pie “ieradumu” noņemšanas sākas mocības.  
Ko darīt? Uz to ir izveidota liela biznesa industrija: askēzes, ieradumu nomainīšanas prakses, gavēņi, retrīti, atteikšanās prakses. Medicīna un zinātne dara, ko var, lai cilvēkam palīdzētu atteikties no “sliktā” ieraduma.  
Bet, kad “sliktais” ieradums ienāca mūsu katra dzīvē, tas nebija slikts. Ja godīgi, es nezinu, kā no “sliktā” ieraduma vislabāk atteikties, lai tas būtu viegli un dabiski. Bet es zinu, ka aiz katra “sliktā” ir savs labums, savs izdevīgums. Iespējams, aiz tā stāv cilvēks. Un tas ir jāpieņem, tam ir jādod vieta. Un ar godu un cieņu no tā ir jāatvadās. To nevar tā vienkārši izstumt, vienā dienā izdomājot atteikties. Kādam, iespējams, tas izdodas – vienkārši vienā dienā atmest pīpēšanu, dzeršanu un pilnībā mainīt dzīvesveidu.  
Es šeit pieminu triviālus, klasiskos “sliktos” ieradumus. Bet kādam tie var būt pavisam citi – piemēram, sliktu vārdu lietošana, drūmu domu domāšana, sava ķermeņa aizmiršana. Bet, ja paskatās, vienalga – aiz tā stāv jau liels izdarīts mentālais darbs.  
Ja pašu spēkiem neizdodas atbrīvoties no “sliktajiem” ieradumiem, to var izdarīt sistēmisko sakārtojumu praksēs. Te gan vairāk būs iespēja paskatīties, ieraudzīt, kāpēc neizdodas. Vai tiešām tas tev ir slikts, vai tikai tā šķiet, bet patiesībā tas kaut kādā ziņā palīdz tev izdzīvot? Sistēmisko sakārtojumu terapija vairāk iedos skaidrību par to, kāda ir “enerģija”. Lēmums – par vai pret – vienalga būs jāpieņem pašam.  
Ir vērtīgi paskatīties, kur “sliktais” ir sācies. Bet neiegrimt pagātnē – paņemt visu labo, kas no tā ir iegūts, un doties tālāk dzīvē jau ar jaunu ieradumu, jaunu dzīves rutīnu. Vienkārši pieņemot jaunus ieradumus, vieta nekad nepaliek tukša.  
“Es sevi aizsargāju no tām emocijām un vibrācijām, kuras nav manas.”  
Palīgā var nāktBazilika hidrolāts vai ēteriskā eļļa.