Galu galā, kādas man ir tiesības tagad teikt to, ko patiešām domāju? Mamma mācīja turēt muti. Un vispār – kam gan mana taisnība ir vajadzīga? Kam interesē manas domas?  

Sakot to, ko patiešām domāju, es varu visu pazaudēt.  

Un tā mēs katrs cīnāmies paši ar sevi, nerunājam un nesarunājamies viens ar otru tikai tāpēc, ka…..

Šodien izmēģināsim vienu reālu darbību. 🙏  

1. Izvēlieties vienu cilvēku. Iedomājieties viņu.  

2. Izsaciet viņam to, ko ilgu laiku esat turējuši sevī.

   - Pasakiet to domās vai skaļi savā iztēlē.  

   - Kad to izdarāt, mazliet apstājieties.  

3.Pajūtiet, kāda ir sajūta. Kā mainās apkārtējais "gaiss"? Kā jūtaties?  

Tā var būt vienkārša saruna vai sen neizteikta emocija. Svarīgi ir neko neizdomāt iepriekš – nedz to, kā varētu reaģēt otrs, nedz to, kāda būtu atbilde. Ja rodas domas par iespējamo atbildi, vienkārši pielieciet rokas pie sirds un turpiniet runāt.  

Runājiet tik ilgi, līdz jūtat, ka viss ir pateikts. Varbūt tas ir viens vārds, varbūt saruna ilgst 20 minūtes. Kad jūtat, ka esat izrunājies, pievērsiet uzmanību sev:  

- Kā es šobrīd jūtos?

- Kas mainījies manī?

Ja esat gatavs īstai sarunai, piezvaniet vai satiecieties un sakiet to skaļi.  

Pārvarēt klusēšanu un ilūzijas, tas ir katra katra spekos.

Dažkārt mēs "sēžam" savās domās, pārdomājot, *kā būtu, ja būtu*. Ko citi par to domātu? Ko es iegūtu vai zaudētu? Bet patiesībā mēs nekad neuzzināsim, kā ir otra dzīve, ja klusēsim.  

Šodien ir svarīgi runāt – runāt no sirds. Izrunāt visu, kas notiek jūsu dvēselē. Jā, tas var būt sāpīgi un var sāpināt otru, bet tas beidzot ļaus jums nomest ilūziju plīvuri.  

Godīgas sarunas no sirds ir dziedinošas gan jums, gan otram. Tās palīdzēs atbrīvoties no prātā maltiem scenārijiem, kuri tikai tērē jūsu enerģiju un rada skumjas, bailes vai vilšanos.  

Arī tad ir iespējas:  

Sistemisko sakārtoju praksēs., kur Tu/ klients izvēlas aizvietotāju, un sarunas notiek caur aizvietotajiem.  Šajā aplī jūs varat redzēt savu stāstu no malas un sajust, kas tieši tagad ir aktuāli.  

Es Jums varu pavadīt iekšēja ceļojumā.  Ceļojumi pa dvēseles atmiņām,  kur iespējams satikt citas dvēseles un izrunāt neizteikto.  

Kad pieņemsiet lēmumu: *"Man ir apnicis klusēt,"* jūs sapratīsiet, ka esat savas dzīves radītājs.

Labrīt!

Kā jūs šodien jūtaties? Kā jūtas jūsu ķermenis šajā rītā? Ja nu gadījumā jums vēl ir palicis ēdiens no Jaunā gada (vai aizvakardienas) galda, lūdzu, neēdiet to – tas jau ir vecs. Un tas nekas, ka taupība vai dzimtas noteikumi neļauj to izmest. Ziedojiet šo ēdienu Zemei par labu savai veselībai.  

Šodien šķiet, ka katra ķermeņa šūna runā. Tikai būtu labi tās sadzirdēt pareizi – saprast, kas patiesībā vajadzīgs jūsu ķermenim. Vienkārši, bet disciplinēti klausīties un sajust: ko vēlas mana dvēseles mājiņa, mans dzīves dzīvoklītis – mana miesa? Protams, jāņem vērā arī veselais saprāts, saglabājot prātā vispārējo mērķi, kas atbilst jūsu dzīves filozofijai.  

Ko es gribu padzert, paēst? Kādas kustības vēlos veikt? Un neaizvietosim to ar "vajadzētu" – tāpēc, ka tā ir rakstīts vai kāds cits tā saka. Bet es – ko es vēlos?  

Sapratne ir skaidra: ja es patiesi zinu, jūtu un daru to, kas manam ķermenim ir vajadzīgs (kas var nesakrist ar prāta konstrukcijām vai sabiedrībā nostiprinātiem uzskatiem), tad es audzēju sevī dziednieka enerģiju, dziedinot sevi šūnu pa šūnai.  

Ja agrāk par šo mācījāmies kursos vai lasījām receptes, tad šodien enerģija pieprasa individuālu disciplīnu. Ir jādara praktiski – soli pa solim, sekundi pa sekundei, lai ienestu sevī un savā ķermenī individuālo kārtību. Šī kārtība dziedina ne tikai mani, bet arī apkārtējos – gluži fiziskā rādiusā. Ja es sevī esmu dziedinošā sajūtā, es vienkārši "izstaroju" šo sajūtu arī apkārtnei.  

To var saukt par iedvesmu vai mūzu. Ja agrāk uz to bija jātiecas, tad tagad tas vienkārši ir. Es esmu tas, kurš ir atbildīgs par savu fizisko ķermeni. Tā kā jutīšos es, tā arī vide ap mani pielāgosies un veidosies.  

Šodien ir īpaši labvēlīga enerģija, lai izbaudītu ģimenes kopību un sajustu, kā jums\man tajā ir. Ir iespēja sajust augstāko laimes punktu savā ģimenē. Dienas beigās padomājiet: vai es esmu apmierināts un laimīgs savā ģimenē?  

Te gan nerunāju tikai par klasisku ģimeni, bet par jebkāda veida kopienu, kurā šodien atrodaties. Pat ja esat starp svešiem cilvēkiem, izvērtējiet: kā es jūtos šajā "šodienas ģimenē"? Vai man tas der? Un kas ir tas, ko rīt mainīšu sevī – sev par labu?  

Šodien sākam ar ķermeni. Fiziski dariet to, ko ķermenis vēlas. Šodienas enerģija ir ātra un intensīva. Ja gribas ēst kūku "Cielaviņa" – dariet to. Ja gribas skatīties seriālu vai braukt pie jūras – dariet tā. Bet galvenais – jautājiet savam ķermenim: kas būtu tas labākais veids, kā sevi dziedināt un pakalpot sev?  

Ja ienāk ideja, kas jums šķiet patīkama, bet prāts sāk pretoties un izdomāt attaisnojumus, – klausiet ķermenim. Šodienas enerģija ir ļoti auglīga. Paturiet dzīves augļus sev.  

Šodienas frāze ir: Es atsakos no aizspriedumiem.No aizspriedumiem par to, kā ir pareizi citiem. Ticu sev un savām sajūtām, jo tās šodien nepievils. Lai kādas tās būtu, tās ved uz pretpolu saplūšanu un palīdz apvienot sevī to, kas līdz šim bija sadalīts.  

Nekas nav ne labs, ne slikts – vienkārši paņemiet šodien sev to, kas jums der. Pat ja vakar jūs domājāt citādi, šodien tam var būt cits nozīmīgums. Atļaujieties mainīties un būt sev labvēlīgiem.