24.10.2024 Rīgā Kr.Barona 130 k.7  sāksim 18:00

Sistēmiski terapeitiskā grupa.

Kā katram Sistēmiķis izveidojas stils. Arī manā pieredzē ir savs “apdeits” kā caur manu lauku notiek Klientu darbi.  Es pati no malas varu novērot, kā veidojas un noslēdzas sakārtojums.  Par ko pirms tam man nav ne jausmas.

Un secinājumi ir tādi, šeit tapa mazs rakstiņš.

🧶Ir tādas dienas kad pazūd dzīves saturs. Pamats zem kājām. Kad nevar neko padarīt,  Kad ir sajūta ka visa pasaule ir nostājusies pret mani. Un Dievs mani nedzird.  Neviena prakse nelīdz, lūgšanas neuzklausa. Ķermenis protestē.  

Bet… Bet tā tas patiesībā nav.  Jau pēc brīža ir jāpieņem savi patstāvīgie soļi.

Tad pēkšņi, draudzene uzaicina uz pastaigu, es varu izvēlēties vai palikt mājās un ciest, vai doties.  Un tā pārvēršas par kārtīgu  kardio treniņu, jo tieši tas ir nepieciešams. Lai ķermenis izspiež visu lieko, un saspringto.  Un runājot itkā ne par ko atlaižas dvēseles smagumi.  Un atkal ir atziņa, “es esmu sadzirdēta”.

    Seperācija, izaugšana, viss vecais ir sabrucis, vairs nekas “nestrādā” pa vecam. Nekas.  Paldies Dievam , ka ir vērtības, kas iet cauri laiku laikiem un tā ir Daba, Pasaules skaistums, cilvēki kas ir mani sirds cilvēki.  Un galvenais es varu apvienot savas dvēseles daļas. Savas personības daļas.

  Šodien cilvēka prāts ir uzkarsis un uzkāries tik ļoti piepildīts ar zināšanām. Kuras vairs nenoder, nepalīdz.

Man ir tāda analoģija izveidojusies. Vecais džemperis, mīļais labais mammas adītais ir par mazu. Ir ideja ka varētu pieadīt klāt, vai izārdīt un pielikt kādu vecmammas kamolu un paprasīt mammai lai uzada lielāku džemperi.

  Bet, bet mammas vairs nav, vai mamma saka-Nē. Adi pati.

Bet ir viens bet.  “Tev savs džemperis ir jāada pašai. Tam ir jābūt no jaunas dzijas, un tam nevar atkārtoties raksts ko adīju es vai citas dzimtas sievas.  Tas nevar būt nekur noskatīts, vai iemācīts.  Tam ir jābūt tādai dzijai kuru neviens nekad nav redzējis.  Tev neviens nevarēs palīdzēt,  Adām adatu vietā tu ņemsi sirds plūsmu, dzija verpsies no teviem soļiem, lēmumiem, pieņēmumiem ik uz soļa tavā ikdienā.  Adījums adīsies tad ja sirds/dvēsele,  prāts un ķermenis būs vienoti.   Tad arī dienas beigās izadīsies valdziņš.  Un šis džemperis uz reiz adīsies uz tevis.  Un tu ik reiz skatoties spogulī skatīsies un iemīlēsi sevi savā jaunajā ietērpā. “

Un pats svarīgākais.  Neviens tevi nevērtēs, neteiks priekšā kā būtu pareizāk, neviens nemācīs, un neviens neslavēs tevi par skaistu “adījumu”

To visu tu darīsi pati. Tikai pasaule tev spoguļos.

Adam. 🧶