Dzīvības plūsma.
Dzīvības plūsma. Tās esamība, vai neesamība manā dzīvē.
Kā izpaužas tas ka man ir apstājusies dzīvības plūsma-
Hronisks nogurums. Visu laiku tāda slimošanas tendence. Vielmaiņas problēmas. Lēna zarnu darbība. Pampums. Šķidruma aizture. Visādas teces problēma. Limfas, asinsrites, urīna lēna darbība. Par daudz mirušo šūnu uzkrāšanās organismā. Šlakvielu un nogulšņu klātesamība. Arī liekā svara problēmas. Vairāk parazītu uzkrāšanās, nekā tā ir norma. Lēni dzīst brūces un rētas. Veidojas saaugumi un audzēji. Arī vēži. Mirušā lauka klātesamība.
Mirušās enerģijas ir vairāk kā dzīvot griba. Ir raksturīgi nakts murgi. Neko negribas, nekas neinteresē. Domāšana ir lēna. Raksturīgas uzmācīgas domas, ar tādu negatīvu noskaņu. Nav nekādas dzīves baudas aizraušanās, varbūt nav pat hobiju vai patīkamas nodarbes. Bet nav arī lielas negācijas un drāmas, jo arī tam nepietiek spēka.
Viss nepatīk, be mainīt arī neko negribas. Rodas
rutinēta dzīve. Tāds cilvēks var mierīgi strādāt savu ierastu darbu gadiem, vienu un to pašu. Stabili bet bez entuziazma bez prieka. Nav dzīves viegluma. Viss sagādā lielu piepūli, un tad labāk palikt tur kur ir pierasti, itkā droši. Bet droši šādam cilvēkam nav nekur. Attiecībās ar citiem cilvēkiem ir grūti uzticēties. Neuzticās, netic augstākiem spēkiem.
Biežāk šādi cilvēki traumas vai vilšanos ir ieguvuši bērnībā, vai iepriekšējās dzīvēs. Kā rezultātā cilvēks ir tāds bez velmes dzīvot.
Varbūt ir bijis tā ka nav bijis ļauts piedzīvot dzīvi, izdarīt savas izvēles, iet to savu dvēseles ceļu.
Un šobrīd ir vieglāk pieņemt jau gatavu citu cilvēku, pateiktu dzīves scenāriju, nekā pieņemt savu.
Seko kaut kam, kur var iekļauties, kur itkā var būt savējais, citiem cilvēkiem ērts. Bet nebūt pašam par sevi, neteikt savas domas, idejas.
Ir tendence neko nepabeigt. Iesākt un līdz galam neko neizdarīt. Jebkurā jomā. Attiecībās, darbā, savos iesāktos projektos. Jo sevišķi ja nodoms ir bijis darīt to sev.
Ja tomēr saņemas kautko darīt sevis labad, tad viss notiek lēni, ilgi. Jo netiek klāt saviem resursiem, un neredz ceļu uz priekšu savā dzīvē. Ir tāda muļāšanās uz vietas. Maļ visu laiku savā galvā kautko, bet rezultāta nav.
Bet kautkā jādzīvo ir un kautko tomēr jādara savā labā. Tad tiek pielietoti resursi no malas, bet līdz galam netiek pieņemti, jo nav iekšējā ticība ka tas var palīdzēt. Medikamenti. Atkarības vielas, kas apreibina. Atbalsta grupas, cilvēki kuri pasaka priekšā gatavus scenārijus, gatavus risinājumus. Receptes. Un ja arī pasaka ko jēdzīgu, cilvēkam vajag ilgu laiku lai pieņemtu un izmantotu sev par labu. Pa cik nav iekšējā spēka ir nedrošība, par visu. Mēdz būt tā ka nonāk lidz suicidālām domām.
Ko darīt kā sev palīdzēt?
Es piedāvājuSistēmisko sakārtojumu aplis.. Kur gatavas receptes nebūs bet cilvēks tiek klāt pie saviem resursiem, paša dzīvē.
Pavadone uz Iepriekšējām dzīvēm.
Vai vienkārši atnākt uz privātu konsulāciju.
Un protams kā ikdienas rutīna iet pie dabas, kas ir lielāka un spēcīgāka par mums bet arī mēs esam dabas daļa. Pateicotie melitas darbnīcas hidrolātiem var pacelt sevī to to laiks iekustināt-Savu dzīvības plūsmu.
Man ir Lazda. Ķirsis. Kastaņu. Smiltsērkšķu. Ugunspuķes. Čīkstenes. Kliņģerītes. Sētložņas. Kosas. Papardes. Hidrolāti. Jautājiet privāti. Kādi hidrolāti šobrīd ir pieejami. Piedāvājums mainās.
Kā varētu uzlaboties, jeb kādi ir cilvēki kuriem ir dabiska, aktīva dzīvības plūsma. Ja sākam kautko reāli mainīt savā dzīvē.
Kā labvēlīgi var ietekmēt mūs katru ja mēs būsim kopā ar minētajiem augiem. Dažādās izpausmēs. Elpojot tos. Dzerot tējās. Hidrolātos. Ziedēs. Tinktūrās.
Cilvēks ir modināts, iekustināts, atgriezts atpakaļ savā dzīvē. Uz savas dvēseles ceļa. Velme iet plašāk par savu ierasto maršrutu. Iet dabā, cilvēkos, velme un varēšana piedzīvot pozitīvo. Sāk sajust sevi dzīvu, dzīvot gribošu. Sāk pieņemt palīdzību, no dabas un sajust savus resursus, kas katram cilvēkam ir nebeidzami. Palīdz savienoties ar to kas ir katram mums resurs, un neatrauties no tā. Spēka koki. Spēka akmeņi. Spēka vietas. Vietas kur brīvi var sajust sevi. Sajust savu-Es. Palīdz kļūt straujākiem, aktīvākiem, prāts piespēlē idejas, kas ir labvēlīgas pašam. Pieaug radošums, spēja izturēt un novest idejas līdz galam, ja vien tās ir savas idejas. Bet to jau var sākt atpazīt.
Rodas jaunas idejas, kā labāk sevi realizēt. Un jo vairāk ir šai procesā, ar augiem, ar dabu Sistēmisko sakārtojumu aplī. Jo vairāk rodas sevis realizēšanas idejas. Dzīvības plūsma ness tālāk un var sākt ieraudzīt kā vēl var, kā savādāk, lai tas būtu par labu pašam. Palīdz labāk nokļūt kontaktā ar sevi ar savām velmēm un vajadzībām. Palīdz izmantot savus resursus.
Palīdz notikumiem mainīties, un var ar laiku ieraudzīt kā viss apkārt mainās, un paliek patīkamāks pašam. Vairs neiekrīt ilgstošās “bēdiņās”
Ir vieglāk atvadīties no kautkā veca, lai var ienākt kautkas jauns, pieņemt jauno.
Sāk dzīvot pēc citiem dzīves principiem, saviem dzīves principiem.
Fiziskā plānā, vieglāka atveseļošanās. Hroniskās slimības, ar laiku vairs tādas nav. Vai ja ir vieglāk atveseļojas.